Institūts BIOR

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR kā valsts zinātniskais institūts savu darbību ir uzsācis 2010. gada 1. janvārī. Tas tika izveidots PVD struktūrvienības „Nacionālais diagnostikas centrs” un valsts aģentūras „Latvijas Zivju resursu aģentūra” restrukturizācijas un apvienošanas rezultātā un pārņēma to funkcijas.

Zinātniskā institūta BIOR kompetencē ir:

• Pārtikas kvalitāte, drošība, ražošanas tehnoloģijas un risku novērtēšana
• Veterinārmedicīna, infekcijas slimības un to risku novērtēšana
• Sabiedrības veselība un vide
• Zivju resursu izpēte
• Akvakultūra

Sarunas pirmajā daļā tiekamies ar institūta vadību: direktoru Aivaru Bērziņu, Pārtikas un vides izmeklējumu laboratorijas vadītāju Vadimu Bartkeviču (LU absolvents) un Kvalitātes nodaļas vecāko eksperti Daci Čakari, bet otrajā daļā tiekamies ar dažādu gadu absolventiem.

BIOR pa visu Latviju dažādās vietās strādā kopā ap 60 ķīmiķu, un dabīgajai nomaiņai vajag apmēram vienu cilvēku gadā. Reāli dažus gadus tiek pieņemti 5-6 cilvēki, citus gadus neviens. Pēdējos gados kopumā papildinājums ir bijis lielāks saistībā ar izaugsmi. Studenti BIOR nonāk ļoti dažādos veidos, pirmkārt ir prakses, otrkārt par darba iespējām uzzina no personīgiem kontaktiem vai fakultātē. Tāpat daudzi atsaucas uz sludinājumiem.

Runājot par kadru mainību noskaidrojam, ka BIOR ir ļoti daudzveidīgi ienākumu avoti, un tāpēc ekonomikas krīze 2008. – 2010. gadā to skāra maz; bija jāatlaiž darbinieki reģionos, bet Rīgā darbavietas un algas tika saglabātas. Pirms krīzes bija tā, ka citi uzņēmumi darbiniekus mēdz pārpirkt: no 5-6 jaunajiem darbiniekiem pēc pāris gadu apmācības palika 1-2, bet citi atrada ienesīgākas vietas. Tagad tas nav raksturīgi, bet mēdz notikt darbinieku pāreja uz ārzemju kompānijām vai vienkārši aizbraukšana uz ārzemēm.

Visbiežāk uz BIOR nāk Ķīmijas fakultātes studenti, kuri grib izstrādāt šeit savus bakalaura un maģistra darbus. Te ir pamatā analītisks darbs, un tāpēc, galvenokārt, kontaktējas ar profesoru A. Vīksnu. Institūtā tiek veikti zinātniskie pētījumi, ir iespēja izstrādāt maģistra darbus, un arī turpināt pētījumus doktorantūrā (Agnese Kukāre 2012. gadā aizstāvēja promocijas darbu „Metodes izstrāde policiklisko aromātisko ogļūdeņražu noteikšanai”, tagad promocijas darbus doktorantūrā izstrādā Dzintars Začs, Natālija Gailāne un Iveta Pugājeva). Institūts arvien vairāk paplašina pētniecību – pēdējā laikā ap 15% no ieņēmumiem saistās ar pētniecību; tas nav daudz, taču pirms pieciem gadiem tie bija tikai 3-4%, tā ka īpatsvars aug, un augs arī turpmāk. BIOR ir arī rutīnas darbs, kur jāveic vienveidīgas analīzes. Bet tas ir atkarīgs arī no cilvēka; ir studenti, kuriem patīk zinātniskais darbs un viņi grib radošu darbu. Bet ir arī cilvēki, kuriem vienkārši nepadodas pētniecība – viņi nevar saplānot eksperimentu, nevar uzrakstīt publikāciju, līdz ar to viņiem vairāk piemērots ir rutīnas darbs. Iespējas ir ļoti plašas un dažādas, tajā skaitā arī piedalīties semināros un apmācības kursos ārzemju references laboratorijās. Līdz ar to ir arī dažādi amati un vajadzīgi dažādi pretendenti uz vakantajām vietām.

Runājot par absolventu zināšanām un kvalitāti, secinām, ka tas atkarīgs arī no augstskolām, kas gatavo speciālistus. Gadās, ka atnāk cilvēks ar maģistra diplomu, bet bez praktiskās pieredzes, un tad paiet gads, kamēr to iegūst. Pēdējos gados tas ir uzlabojies un mēs saņemam labu papildinājumu šai ziņā. Svarīgi, lai cilvēks spēj apgūt darbu ar jaunām iekārtām un iemācīties veikt metodes validāciju un noformēt metodes aprakstu. Ja baidās ar iekārtu strādāt, tad ir grūti šādu speciālistu izmantot. Pēdējos gados, salīdzinot ar to, kas bija pirms 7-8 gadiem, LU ķīmijas fakultātē ir daudz uzlabojumu, uzstādītas modernas hromatogrāfijas iekārtas, studenti ir apguvuši instrumentālās analīzes metodes, un cilvēks pie mums atnāk jau labi sagatavots šajā jomā. Tas, kas jāiemāca institūtā papildus, ir zināšanas par objektiem, piemēram, par veterināriju un attiecīgo likumdošanu, par to ar kādām zālēm ārstē, par to, kādā veidā nosaka pesticīdus, kādi pesticīdi tiek lietoti – ļoti specifiskas lietas. Kopējā sagatavotība ir ļoti laba, bet šeit ir vajadzīgas arī zināšanas par kvalitātes nodrošināšanu. Laboratorijas strādā attiecīgu standartu ietvaros, metodes ir akreditētas. Jāzina, ka pirms analīzes veikšanas milzīga nozīme ir paraugu pareizai sagatavošanai, jo citādi tas būs veltīgs darbs un zemē izmesta nauda. Ja zina, kā tas viss ir savstarpēji saistīts, un ievēro, tad ar tādu speciālistu ir ļoti viegli sarunāties.

Vadims Bartkevičs atzīmē, ka fakultātē tagad ir arī metroloģijas kurss un ir priekšmeti, kas saistās ar pārtikas ķīmiju, tāpēc tas nav kaut kas pilnīgi jauns. Līmenis kopumā ir atbilstošs, un pusgada vai gada laikā speciālists visu šeit papildus vajadzīgo apgūst. Ļoti labi, ka Ķīmijas fakultāte ir elastīga attiecībā uz zinātnisko tēmu izvēli, un students, šeit strādājot maģistrantūras laikā, pakāpeniski var gan apgūt visas papildu zināšanas un prasmes, gan izstrādāt savus kursa darbus un maģistra darbu. Bakalaura studentus uzņemt ir daudz grūtāk, jo viņiem nav attiecīgo prasmju, lai strādātu pilnīgi patstāvīgi, un bakalaura darba izstrādes laiks ir tikai apmēram divi ar pus mēneši. Iepriekšējos semestros apmācīt viņus varētu tikai darba dienas laikā, bet tas pārklājas ar citām nodarbībām. Ne visi studenti ir tik apzinīgi, lai darbus strādāt uzsāktu jau no septembra paralēli mācībām. Dekāne atzīmē, ka tagad fakultātē ir ieviests kursa darbs iepriekšējā semestrī, tas turpmāk varētu uzlabot praktiskās iespējas.

Institūts ar Ķīmijas fakultāti sadarbojas arī zinātniskā darbā, ir dažādi kopēji projekti un sadarbība ar katru gadu paplašinās. Sadarbība ar institūtu notiek arī iesaistoties studiju programmu vērtēšanā un studiju kursu veidošanā. Pēdējā akreditācijā V.Bartkevičs bija pieaicināts kā viens no darba devēju pārstāvjiem, kad notika diskusijas ar ārzemju ekspertiem. Viņš piedalījies arī Noslēguma darbu vērtēšanas komisijā.

Tālāk saruna izvēršas par sabiedrības attieksmi pret augstāko izglītību un par bakalaura studentu sagatavotību darbam. Jautājums ir daudzšķautnains. No vienas puses, par īstu ķīmiķi kļūst tikai maģistra studiju laikā, un trīsgadīgas bakalaura studijas par pabeigtu augstāko izglītību var uzskatīt visai nosacīti. No otras puses, Latvijā ir arī tādas darba vietas, kur nav vajadzīgi augsta līmeņa speciālisti, un pietiek ar bakalaura līmeni. Arī institūtā ir amati, kur pietiek ar tehniķa zināšanām.

Institūts BIOR ir iesaistīts arī mācību procesā. Vadims Bartkevičs regulāri vada nodarbības fakultātē un vada arī maģistra darbus. Atsevišķas nodarbības notiek arī institūtā ķīmijas maģistrantūras studentiem un arī Uzturzinātnes programmas studentiem. Institūtā nav mācību iekārtu, uz kurām varētu ļaut studentiem pašiem strādāt, taču viņi iepazīstas ar metodēm un iekārtām un apgūst zināšanas darbam ar tām.

Kopumā vadība secina, ka fakultātes absolventi ļoti labi ir iejutušies, un var redzēt, ka darbs viņiem patīk. Darbs ir radošs, un klausoties, kā viņi savā starpā apspriež iekārtu darbu un analīžu norisi „speciālajā žargonā”, var just, ka tas tiešām ir augsts līmenis. Daļa arī sekmīgi darbojas kopā ar ārzemju partneriem – viņi šeit veic savas analīzes attālinātā režīmā un ar mūsu ķīmiķiem komunicē angļu valodā. Kopumā strādā apmēram 60 LU absolventi, bet daļa ir arī no Bioloģijas fakultātes.

Pārrunājam dažus faktus no fakultātes attīstības. Institūta direktors nav fakultātes absolvents, viņš ir beidzis LLU. Bet arī viņš atceras mūsu fakultāti, jo viņš ir mācījies 49.vidusskolā, un skolēniem ir bijušas interesantas nodarbības Ķīmijā fakultātē.

Otrajā sarunas daļā piedalās tikai Ķīmijas fakultātes absolventi: Guntis Cepurnieks, nodaļas vadītājs (2004. gada absolvents), Irina Rozentāle, vec. eksperte (2013), Maruta Jankēvica, vec. eksperte (2014), Natālija Gailāne, vec. eksperte (2011), Jana Meistere, nodaļas vad. (2003), Irina Pailova, vec. eksperte (2009), Irēna Jermaka, vec. eksperte (2009).

Studenti šo darba vietu izvēlējušies no piedāvājumiem, ko fakultātē saņēma no BIOR. Runājot par sagatavotību – pirms 10 gadiem bija dažādas problēmas, bet tie, kas beiguši nesen, uzskata, ka sagatavotība bija laba. Fakultātes iespējas atšķiras, jo ir hromatogrāfi u.c., bet mācību darbā nav pašu modernāko iekārtu. (Tāda veidaiekārtas un tādā apjomā kā BIOR, fakultātē pārredzamā nākotnē nav reāli ieraudzīt.)

Absolventi ir apmierināti ar izvēlēto darba vietu institūtā BIOR. Visi savas studijas atceras labprāt un izsakās atzinīgi. Cenšamies uzzināt arī kādas interesantas atmiņas no studiju gadiem – par grupas biedriem, par studijām, par brīvā laika pasākumiem, par docētajiem. Tālāk seko daži citāti no sarunas:

„Kad es studēju, bija ieviesta prasība skolotājiem no jauna apgūt ķīmijas kursu, Tas likās pilnīgi stulbi – cilvēkiem, kas jau sen strādā skolā, no jauna mācīt visas tās ķīmijas reakcijas un savienojumus.”

„Matemātikas docētājam Šteineram bija ļoti labas nodarbības”.

„Ļoti labi nodarbības vada asoc. profesors Pēteris Mekšs”.

„Profesora Zicmaņa lekcijas arī ir ļoti labas, ļoti sistemātiskas – vajag tikai gribēt, un viņš jebkuru duraku pataisīs gudru; protams daudziem nepatika organiskā ķīmija, jo tā ir grūta”. „Arī eksāmena laikā – profesors Zicmanis, staigājot pa zāli un apskatot, kas ir uzrakstīts, reizēm pasviež kādu pavedienu, pie kā ķerties tālāk…”

„Atmiņā palicis profesors Actiņš ar saviem garajiem formulu izvedumiem – ar vienu roku raksta uz tāfeles, ar otru dzēš nost.”

„Atceros protokolus pie Zentas Balcerbules – viens aiznes, un viņam ieskaita, bet tu aiznes to pašu un viņa visu pataisīs sarkanu”.

„Profesoram Vīksnam reizēm eksāmenā patika uzdot tādus jautājumus, par ko viņš lekcijās vispār nav stāstījis”

Runājot par mācību darba organizāciju absolventi atzīmē, ka lielas problēmas neatceras. Tomēr ir labāk, ja kontroldarbi sadalīti vienmērīgi pa semestri, nevis salikti visi semestra beigās, kā tas bijis dažos semestros. Visi atzīst, ka grupu darbs ir labs, bet tad jāļauj izvēlēties grupas biedrus. Ja grupās sadala pasniedzējs, gadās, ka viens ir spiests visu izdarīt visu vietā, jo pārējie grib darīt ko citu. Vispār tas tiek ņemts vērā grupu pašvērtējumā, bet kā lai liek kolēģim sliktu atzīmi...

Pārrunājam arī ideju par topošo LU absolventu portālu. Absolventi kopumā ir ieinteresēti. Iesaka izmantot sociālos tīklus, lai plaši informētu iespējamos dalībniekus, kad tas būs pieejams.

Vadima Bartkeviča novēlējums fakultātes topošajiem un esošajiem studentiem:

„Studiju gados esiet aktīvi, izmantojiet visas iespējas, ko sniedz Latvijas labākā mācību iestāde – Latvijas Universitāte – gan mācību jomā, gan ārpus tās. Sportojiet, dibiniet kontaktus ar citiem studentiem un noteikti piedalieties visos LU Ķīmijas fakultātes pasākumos!”

Tikšanās materiālus apkopoja A. Prikulis un A. Prikšāne

Vairāk informācijas: http://www.bior.gov.lv/