RĪGAS ŪDENS kā LU Ķīmijas fakultātes absolventu darba vieta

S.Pastare, A.Prikulis [1]

SIA „Rīgas ūdens” galvenais uzdevums ir uzturēt Rīgas un Pierīgas rajonu iedzīvotājiem drošu un kvalitatīvu dzeramā ūdens apgādi, kā arī veikt visu kanalizācijas notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu. Apvienotajā ūdens kvalitātes kontroles laboratorijā (AŪKKL) notiek gan dzeramā ūdens, gan notekūdeņu kvalitātes kontrole. No 1995. gada AŪKKL vada LU Ķīmijas fakultātes absolvente (1970), tagad ķīmijas doktore, asociētā profesore Silvija Pastare. Šo gadu laikā AŪKKL pavisam strādājuši 20 Ķīmijas fakultātes beidzēji, no kuriem pašreiz strādā 9. Agrāko darbinieku vidū bija absolventi: Valda Brauere, Ariadna Jankevica, Agra Vīksna, Nadežda  Kravceviča, Sandra  Zvaigzne, Una Zilbere, Kristīne Tihomirova (Kokina), Imants Zudāns, Juris Meija, Inese Taškova, Inese Pastare. Pašreiz strādā par vecākajiem analītiķiem Anda Puļķe, Anastasija Zemcova (Gaidukova), Edgars Selickis, par analītiķiem – Elīna Lazdāne, Māris Bērtiņš, par ķīmiķiem – Nataļja Paņičeva, Rūta Luksa, Ruslans Kazakovs un Gunita Kolosovska. S.Pastare šo gadu laikā nekad nav pārtraukusi saikni ar Fakultāti un nenoliedzami tas ir viņas nopelns, ka lielākā daļa no ķīmijas speciālistiem nāk tieši no LU. Absolvente G.Kolosovska labprāt atceras, kā viņai vēl maģistrantūras laikā ir piedāvāta vieta Laboratorijā. Uz jautājumu, kas šai darba vietā ir tik pievilcīgs, tiek nosaukta stabilitāte, patīkama darba atmosfēra, labs aprīkojums. Žēl, ka fakultātē nav iespējams iegādāties visjaunāko aparatūru, kāda tiek lietota analīzēs reālajā dzīvē. Protams ir liels progress, salīdzinot ar 1985. gadu, kad fakultāti absolvēja Anda Puļķe, taču fakultātē tiešām ir ielikts labs pamats, un ja cilvēks labi iemācījies strādāt ar vienkāršu bireti, tad apgūt automātiskās biretes lietošanu nav grūti. Meitenes labprāt atceras savas studiju gaitas un ārpusstudiju  pasākumus. Kā izcili kādreizējie docētāji tiek nosaukti profesors Haralds Gode, Profesors Edgars Jansons, matemātiķis Šteiners; no tagadējiem Silvija Pastare, Silvija Ābele. Bet arī tie, kuri studiju laikā ir sagādājuši vienu otru grūtāku brīdi, tiek pieminēti ar atzinību (Andris Actiņš ar savu prasīgumu rezultātu apstrādē, Andris Kauķis „ar deviņu krāsu pildspalvām”, Zenta Balcerbule, kas esot „mocījusi studentus”), jo tas viss padara studentu dzīvi interesantu, citādi nebūtu ko atcerēties. Absolventes uzskata, ka docētāja vērtējumā nozīme ir gan pedagoģiskajai prasmei, gan cilvēciskajām īpašībām, gan zinātniskajiem grādiem un tituliem. Studijas ir ļoti nozīmīga dzīves daļa, un tajās notiek arī pētniecība, un tāpēc svarīgs ir arī docētāju zinātniskais līmenis. Studiju laikā ir tapušas arī zinātniskās publikācijas un ir bijusi piedalīšanās starptautiskajā konferencēs (piem., „Ekobalt”). Tagad laboratorijā tas gan ir vairāk tehnisks darbs, ko pildot ļoti precīzi jāievēro standarti. Tas, protams, nenozīmē, ka visas analīzes ir gluži vienādas. Ūdens katrreiz ir citādāks, un arī metodes var atšķirties pazemes ūdeņiem, Daugavas ūdenim, notekūdeņiem sastāvs ļoti atšķirīgs; laboratorija veic analīzes arī dažādiem ūdens paraugiem privātpersonām, un arī šie paraugi ir ļoti dažādi. AŪKKL speciālisti ar labiem rezultātiem piedalās, gan Starptautiskajās („IELAB” un „LGC Standards”), gan Latvijas Republikā organizētajās starplaboratoriju salīdzinošajās testēšanās. Ir iespējas piedalīties starptautiska rakstura izstādēs „Ūdensapgāde”, kur var iepazīties arī ar jaunajām tehnoloģijām, kuras lieto ūdens kvalitātes kontrolei (Vācijā, Nīderlandē), dažādos firmu organizētos apmācību kursos un semināros par jaunākajām aparatūrām, kuras lieto ūdens kvalitātes rādītāju noteikšanai. Absolventes uzskata, ka  AŪKKL būtu ļoti piemērota vieta Fakultātes studentu praksei – lai labāk saprastu darba saturu profesijā un lai gūtu labāku priekšstatu par modernajām analīzes metodēm un mūsdienu aparatūru.

Studentu dzīvē izcili svarīgas ir tradīcijas. Ēku Valdemāra ielā 48 absolventes atceras kā savas mājas („diez vai tā ir vēl kaut kur citur!”). Reizēm laboratoriju atstājot vienpadsmitos vakarā, izrādās, ka tu vēl neesi pēdējais – kaut kur citur vēl kāds strādā. Ir, protams, labi, ka Fakultātei būs jaunas telpas jaunajā korpusā, taču tas vairs nebūs tas. Jau arī studiju laikā, ja kāds pasākums notika Aulā, – tā jau bija kā iešana ciemos. Un, ja balles kādreiz rīkoja ārpus Fakultātes, tad par to bija sašutums, „jābūt taču mūsu mājā, mēs taču esam ķīmiķi”.

Runājot par to, ka „reflektanti ar katru gadu kļūst sliktāki” nonākam pie interesantiem secinājumiem – ka tad jau šo 5o gadu laikā fakultātes studentiem bija jākļūst pilnīgi „negudriem”. Izrādās, ka tā tomēr nav – daudzi absolventi lieliski tiek galā ar modernām metodēm un modernu aparatūru, daļa atrod sev vietu lielajā zinātnē Latvijā vai ārzemēs. Svarīgi ir ņemt visu, ko studijas tev piedāvā, jo tas viss tev izrādīsies noderīgs. Un ja ir grūti, priecājies, ka tev tomēr izdodas iecerēto paveikt – tas nozīmē, ka tu spēsi tikt galā arī ar visu citu, ko dzīve sagādās. Fakultātei absolventes iesaka vairāk iesaistīt studentus ķīmijas popularizēšanā skolās, izdomājot kādus atraktīvus pasākumus, spēles.

Un visas absolventes ir vienis prātis – ķīmija bija pareizā izvēle!

 


[1] Tekstā iekļauta informācija no sarunas ar absolventēm Andu Puļķi (1985),  Elīnu Lazdāni (2009) un Gunitu Kolosovsku (2013)