Mūžu dzīvo, mūžu mācies!

·         Kāpēc izvēlējāties studēt ķīmiju?

Izvēle studēt ķīmiju bija apzināta un prioritāra. Nolēmu to jau 12. klasē. 1998. gadā izlaiduma ballē mani klasesbiedri novēlēja man strādāt farmācijas jomā, un pēc diviem gadiem tas īstenojās. Kopš 2000. gada strādāju akciju sabiedrībā „Grindeks”, kaut arī par šo uzņēmumu zināju jau vidusskolas laikos.

Izvēlējos mācības LU, jo universitāte piedāvāja akadēmiskas zināšanas un ieņem līderpozīcijas augstskolu reitingos.

·         Vai Jūs ieteiktu topošajiem studentiem izvēlēties studēt ķīmiju?

Ja ķīmija nepatīk, tad labāk šo jomu nestudēt. Laboratorijā var strādāt, ja mīli šo profesiju un ķīmija ir sirdslieta. Uzskatu, ka jebkuram cilvēkam dzīvē jāizvēlas tas, kas tuvāk viņa sirdij un vēlmēm, nevis lauzt sevi un iet studēt to, kas pašlaik ir modē, jo mode bieži mainās. Ja esi izcils mākslinieks, jāstudē māksla, nevis jāstājas ekonomikas fakultātē tikai tāpēc, ka visi vēlas kļūt par ekonomistiem.

·         Kāpēc izvēlējāties studēt LU?

Uzskatu LU par līderi augstskolu vidū, jo man bija iespēja studēt gan LU, gan RTU. LU bija mana pirmā augstskola, un tur es ieguvu bakalaura un maģistra grādu ķīmijā.  Studijas maģistratūrā turpināju vēl RTU, kur papildināju savas zināšanas kvalitātes vadības jomā. Pēc maģistratūras atkal atgriezos LU doktorantūrā, kur 2010. gadā veiksmīgi aizstāvēju doktora disertāciju. Mūžu dzīvo, mūžu mācies! Pašlaik esmu atkal LU students un 2017. gadā plānoju iegūt maģistra grādu ekonomikā.

·         Studējot 2. kursā, Jūs jau uzsākāt savas darba gaitas „Grindeks”. Vai ar tām zināšanām, kas Jums bija, pietika darbam?

Nelielas teorētiskās zināšanas bija uzkrātas, bet praktisko zināšanu bija par maz. Ja mēs runājam par izglītības sistēmu kopumā, daudzas lietas pa šim 16 gadiem diemžēl ir palikušas nemainīgas. Studenti, kas tagad nāk uz uzņēmumu, nav uzreiz gatavi uzsākt darbu. Līdz ar to būtu labi aktualizēt diskusijas par obligātajām prakses iespējām. Man paveicās, toreiz uzņēmumā strādāja cilvēki ar milzīgu darba pieredzi, kuriem bija izcilas zināšanas un prasmes no padomju laikiem, kā arī viņi bija gatavi veltīt laiku manai apmācībai.

·          Vai uzņēmums Jums piedāvāja apmācības?

Jā, uzņēmums piedāvāja apmācības. Braucu izglītoties gan uz Eiropas valstīm, gan citur. Tomēr apmācības notiek ne tikai kursos un simpozijos. Apmācību process notiek arī uzņēmuma iekšienē, kad darbinieki dalās ar informāciju, pieredzi un zināšanām.

·         Kādas praktiskās zināšanas ieguvāt darbā?

Protams, iegūtās praktiskās zināšanas ir milzīgas – kā strādāt ar rokām un iekārtām, kā veikt analīzes. Apgūstot šīs prasmes un paralēli mācoties universitātē, es ieguvu plašākas zināšanas un pārliecību par teorētisko priekšmetu nepieciešamību. Ļoti bieži studenti mācās un nesaprot kāda priekšmeta nepieciešamību, bet izpratne par to nāk ar praksi darbā. Visi universitātes priekšmeti ir svarīgi un vajadzīgi, jo dod teorētisko bāzi. Nekad nevar paredzēt, kādas zināšanas būs vajadzīgas pēc gada vai pēc diviem, vai tad, kas cilvēks mainīs uzņēmumu vai amatu.

·         Jūsu karjeras izaugsme ir lielisks piemērs studentiem. Lūdzu, pastāstiet par savu karjeras attīstību!

Es atnācu strādāt AS „Grindeks” par ķīmiķi-analītiķi Hromatogrāfijas laboratorijā 2000. gadā, būdams LU 2. kursa students. Jau 2003. gadā man piedāvāja kļūt par laboratorijas vadītāju. Tolaik man bija tikai 22 gadi un, protams, tādu piedāvājumu uztvēru kā lielu izaicinājumu. Manā pakļautībā strādāja 17 cilvēki, daži no kuriem bija vecāki par mani divas un pat trīs reizes. Par laboratorijas vadītāju veiksmīgi nostrādāju līdz 2009. gadam un tad kļuvu par kvalitātes direktora vietnieku. 2010. gadā kļuvu par kvalitātes direktoru. Desmit gadu laikā esmu izaudzis no ķīmiķa-analītiķa līdz kvalitātes direktoram. Darbu „Grindeks” es apvienoju ar darbu koncerna meitasuzņēmumā AS „Kalceks”. 2012. gadā saņēmu piedāvājumu kļūt par valdes locekli, bet kopš 2014. gada esmu šī uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

·         Kas ir jādara, lai kāptu pa karjeras kāpnēm?

Nekas jau nav jāizgudro no jauna – ir jāmācās, jāstrādā un jāpilnveido zināšanas, kā arī jāprot komunicēt ar citiem cilvēkiem dažādos līmeņos – gan ar saviem padotajiem darbiniekiem, gan ar augstākstāvošajiem vadītājiem. Vēl ir svarīgi prast sevi pasniegt, it īpaši brīžos, kad cilvēkam vēl nav dota īpaša iespēja paradīt sevi. Esmu pārliecināts, ka ar labiem darbiem cilvēks vienmēr varēs sevi apliecināt un parādīt. Ja cilvēks plāno realizēt sevi karjerā, viņam jādomā, kā atšķirties no citiem. Bieži citi saka: „Kā maksā, tā strādā,” es nevaru piekrist šiem vārdiem. Pēc savas pieredzes varu pateikt, ka jebkuram cilvēkam tiek dota iespēja realizēt sevi karjerā. Cits jautājums, vai cilvēks grib un prot izmantot šo iespēju.

·         Kas, Jūsuprāt, ir veiksmīgas karjeras pamatā?

Domāju, ka veiksmei arī jābūt. Dažreiz cilvēkam svarīgi būt konkrētā vietā un laikā. Bet, runājot par citām niansēm, ir smagi jāstrādā un jāstrādā vairāk par pārējiem, jāpaplašina savs redzesloks. Pie sasniegtā nedrīkst apstāties ne uz vienu mirkli. Vienmēr jāiet un jāskatās nākotnē, nevis pagātnē.

Jums jābūt izcilam savā jomā, kā arī nevajag kautrēties runāt ar vadītāju par savu darbu un vēlmi pilnveidoties. Ne vienmēr vadītāji zina, ka darbinieki grib augt profesionālā ziņā. Jebkurām priekšniekam patiks, ja pie viņa atnāks padotais un pateiks, ka grib izaicinājumu, grib darīt kaut ko vairāk un labāk.

·         Kādi ir Jūsu nākotnes plāni profesionālajā dzīvē?

Nākamgad plānoju pabeigt LU Ekonomikas fakultāti un iegūt maģistra grādu. Kā arī pašlaik es piedalos Swedish Institute Management programme. Tā ir programma, kas paredzēta vadītājiem no Eiropas, Āfrikas, Āzijas valstīm un sastāv no trim tematiskiem moduļiem par uzņēmējdarbību, korporatīvajām vērtībām u.c. Arī šo programmu uztveru kā lielu izaicinājumu.

·         Ko Jūs novēlētu tiem studentiem, kas ir uzsākuši plānot savu karjeru? Kādas prasmes ir jāattīsta?

Obligāti jāattīsta komunikācijas prasmes un darbspēju. Studentam, uzsākot savas darba gaitas, jāsaprot motivācijas faktori un tad jāvirzās šajā vektorā. Ieteikšu studentiem izvēlēties to profesiju, kas tuvāka sirdij. Ja esi labs speciālists, darbs būs vienmēr. Šodien Latvijā ķīmijas nozarē pastāv lielas attīstības perspektīvas, un jebkurš ķīmiķis varēs ļoti ātri atrast darbu, jo konkurence ir daudz mazāka nekā, piemēram, starp juristiem vai ekonomistiem. Pēc savas pieredzes pateikšu tā: „Ķīmiķis var studēt ekonomiku, bet vai ekonomists ķīmiju? Es šādus piemērus varu uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt.”