Foto no personīgā arhīva

Katru mācību gadu jaunais studiju semestris iesākas svinīgi, proti, suminot studentus, kuri pierādījuši sevi un savas dotības, un ieguvuši kādu no Latvijas Universitātes (LU) fonda stipendijām.  2019./2020. akadēmiskajā gadā kopumā ieguvuši stipendijas 94 studenti, to vidū ir 5 mūsējie - ķīmiķi.

Šajā akadēmiskajā mācību gadā Ķīmijas fakultāte lepojas, jo Kristapa Morberga stipendiju ieguvuši 4 centīgākie studenti: Beāte Krūze, Artūrs Mazarēvičs, Rihards Ruska un Ksenija Korotkaja, savukārt Mundheim ģimenes izcilības stipendiju ieguvis Rimants Žogota.

Nedaudz par sevi

Beāte: Studēju Ķīmijas fakultātes bakalaura studiju programmā “Ķīmija” 3. kursā. Cik sevi atceros, tad vienmēr man ir bijusi interese par dabaszinībām, zinātni un visu, kas ir par un ap šo jomu. Pamatskolas laikā parādījusies īpaši padziļināta interese par ķīmiju, tāpēc izvēlējos studēt ķīmiķos un turpināt attīstīties šajā jomā.

Artūrs: Studēju Ķīmijas fakultātes bakalaura studiju programmā “Ķīmija” 3. kursā. Man nepatīk nezināt, gribās saprast un izzināt lietas, kas man likās loģiski, atnākot uz LU Ķīmijas fakultāti.

Ksenija: Studēju Ķīmijas fakultātes bakalaura studiju programmā “Ķīmija” 3. kursā.  Paralēli studijām strādāju Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā un eju praksi Latvijas organiskās sintēzes institūtā.  Varu teikt, ka man patīk ķīmija, zinātne un patīk mācīties un apgūt ko jaunu.

Rihards: Studēju Ķīmijas fakultātes bakalaura studiju programmā “Ķīmija” 3. kursā., paralēli studijām strādāju Cietvielu fizikas institūtā (CFI).

Rimants: Nāku no latgales. Dabas mājā uzturos jau piekto gadu, šobrīd esmu maģistra studiju programmas “Ķīmija” 2. kursa students.

 

Kāpēc tieši šāda studiju izvēlē?

Beāte: Pirms sāku studēt, domas dalījās un nevarēju izvēlēties, ko vēlos studēt vairāk, vai nu tā ir bioloģija vai ķīmija. Bioloģija man vienkārši patika kā priekšmets, bet ķīmijā piedalījos gan olimpiādēs, gan konkursos, gan arī savu zinātniski pētniecisko darbu izstrādāju ķīmijas sekcijā, tāpēc visi apstākļi sakrita par labu ķīmijai un varu teikt -  neesmu nožēlojusi.

Artūrs: Sākumā ķīmija nemaz nepatika un nesaistīja, savukārt, ar katru nākamo mācību stundu tā iepatikās arvien vairāk un vairāk.

Ksenija: Mani saistīja zinātne, arī vecāki ir fziķi. Stājoties augstskolā bija norādīta arī otrā prioritāte – farmācija, bet to īsti nevēlējos. Ķīmija mani saistīja vairāk, jo molekulas un atomi ir mans lauciņš.

Rihards: Gan pamatskolā, gan vidusskolā bija labi sasniegumi tieši ķīmijas priekšmetā, tādēļ sapratu, ka šajā jomā būšu spēcīgs un nonācu pie studijām ķīmijas fakultātē.

Rimants: Īsti nezināju, ko gribu studēt. Vidusskolas laikā Rīgas valsts 1. ģimnāzijā bija iespēja piedalīties starptautiskā olimpiādē un mani uz turieni paņēma ķīmijas nozarē. Tā sanāca padziļinātāk pievērsties ķīmijai un sāku to  ātri saprast. Mana studiju izvēle tika izlemta 12. klases pašā noslēgumā, bet viens no ieteikmes faktoriem bija tas, ka 2015. gadā, kad sāku studēt, Ķīmijas fakultāte atradās jaunā vietā - Dabas mājā,. Gribējās studēt jaunā, modernā vidē.

 

Vai bez studijām ir vēl kādi citi darbi?

Beāte: Iepriekš strādāju Rīgas Dabaszinību skolā, vadīju interešu pulciņu, bet beidzu to darīt šī gada septembrī, lai pilnībā pievērstos savam bakalaura darbam un to varētu kvalitatīvi izstrādātu, bet  varu atzīt, ka man patīk mācīt un ļoti patīk darbs ar bērniem, kuru arī nākotnē vēlētos turpināt.

Artūrs: Par savu mājvietu varu minēt Organiskās sintēzes institūtu, kurā es arī plānoju palikt pēc bakalaura studiju pabeigšanas. Šajā darba vietā nodarbojos ar OLED materiālu sintēzi, kurus izmanto gaismas diožu veidošanā

Ksenija: Strādāju Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā

Rihards: Darbojos Cietvielu fizikas institūtā (CFI).

Rimants: Paralēli studijām strādāju Organiskās sintēzes institūtā, kur nodarbojos pārsvarā ar medicīnas ķīmiju un vadu Jauno ķīmiķu skolu Liepājas grupai.

 

Kā tiek aizpildīts brīvais laiks?

Beāte: Mūsu kurss ir ļoti draudzīgs, tāpēc arī brīvo laiku ik pa laikam sanāk aizpildīt kursabiedru lokā; kopīgas satikšanās, galda spēļu vakars vai boulinga apmeklējums. Ja līdz šim tā brīvā laika intervālu tik ļoti nevarēja just, tad šajā mācību gadā ir tā, ka tā brīvā laika ir diezgan maz un arī tad, kas tas ir, tad  tik un tā kādas lietas tiek atliktas uz kādu citu dienu, jo darāmo lietu kaudzīte vēl nav sarukusi.

Artūrs:  Brīvā laika nav ļoti daudz, bet ir reizes, kad tāds ir, un tas tiek veltīts pasākumiem, izbraucieniem vai draugu satikšanām.

Ksenija: Es teiktu, ka darbs ir kā atpūta no studijām. Smejas.  Protams, arī draugu satikšana, ceļošana ar ģimeni vai draugiem pa Latviju, reizēm arī ārpus Latvjas ir kā sava veida nelielā atpūta.

Rihards: Man  patīk draugu satikšana un ceļošana, bet galda spēļu vakari pie bijušā ĶF SP priekšsēdētāja Toma Elvija Šusta ir liela atslodze no studijām.

Rimants:  Ja man ir brīvais laiks, tad es to izmantoju atpūtai un priekš manis atpūta patiešām ir neko nedarīšana, gulēšana, filmu skatīšanās, respektīvi, simtprocentīga atslēgšanās no visa.  Savukārt, ja man parādās vēlme pēc kaut kā aktīva, tad aizeju 1-2 reizes nedēļā uz pludmales volejbola treniņu, jo pēc iepriekšējo gadu darbošanās vieglatlētikā sapratu, ka pilnībā sportam nevar atmest ar roku.

 

Vai izmanto iespējas un līdzdarbojies ārpusstudiju aktivitātēs?

Beāte:  Protams, darbojos Ķīmijas fakultātes pašpārvaldē un jau otro gadu turpinu organizēt jauno ķīmiķu skolas nodarbības Rīgas grupai.

Artūrs: Kā vispopulārāko ārpusstudiju aktivitāti varu minēt galda spēļu vakaru pie mūsu fakultātes bijušā pašpārvaldes vadītāja Toma Elvija Šusta, kas nu jau kļuvusi par tradīciju. Reizēm ar kursabiedriem un dažiem fakultātes cilvēkiem  uzspēlējam basketbolu LU basketbola līgā.

Ksenija: Tā kā pašpārvaldē darbojas lielākā daļa draugu, tad tas vairāk ir kā atbalsts un palīdzēšana vienam otram.  Īsti nesanāk laika, lai pavisam iesaistītos pašpārvaldes darbībā, uzskatu, ka tā ir ļoti liela atbildība.

Rihards: Aktivitātes ir dažādas: gan dalība dažādos LU rīkotajos pasākumos, gan ārpusstudiju pasākumu organizēšana

Rimants: Vairāk tie ir LU fonda pasākumi, kuros ņemu dalību un aktīvi iesaistos.

 

Ko Tev nozīmē iegūt stipendiju?

Beāte: Man jau sākotnēji bija prieks par to, ka ieguvu stipendiju, bet pārsteigums bija, cik ļoti daudzi to ievēroja - pasniedzēji, universitātes darbinieki, draugi un kursabiedri. Tas radīja lielu gandarījuma sajūtu, savukārt, otrā lieta ko varu minēt, ka man smagums no pleciem noveļas, jo vairs nebūs jādomā par darbu, un pilnvērtīgi varēšu pievērsties mācībām.

Artūrs:  Es teiktu, ka stipendijas iegūšana patiešām atvieglo dzīvi un ļauj uzelpot.  Vēl varu minēt manas tantes teikto: “Stipendijas iegūšana mūsu ģimenē ir jau kā tradīcija.” Es turpinu šo tradīciju un eju savu radinieku pēdās.

Ksenija: Es uzskatu, ka šīs stipendijas iegūšana ir liels lepnums, bet vienlaikus arī liela atbildība.

Rihards: Tas ir sava veida prestižs, jo Kristapa Morberga stipendija skaitās viena no populārākajām un lielākajām stipendijām bakalaura studiju programmas studentiem.  Protams, tagad esmu pilntiesīgs LU fonda biedrs un stipendija finansiāli atvieglo ikdienas dzīvi.

Rimants:  Es jau sen biju zinājis un izpētījis informāciju par šo stipendiju, pirms 2-3 gadiem biju nospraudis mērķi, ka pieteikšos Mundheim ģimenes izcilības stipendijai.  Ticu, ka turpinās tradīcija un vēsturē ir iemīta taciņa, ka šo stipendiju piešķir vienam studentam no biologiem un otram no ķīmiķiem.  

 

Kādas īpašības piemīt stipendiātiem?

Beāte: Neatlaidība, gatavība riskēt un mēģināt ko sasniegt, centība, apņēmība, kā arī stipendiātam ir jābūt ieinteresētam savā jomā un jāliek arī citiem par to manīt.

Artūrs:  Jābūt lielam gribasspēkam un vēlmei darīt, protams, arī enuziasms ir viena no īpašībām, kuram ir jāpiemīt katram studentam.

Ksenija: Patikai mācīties, vēlmei attīstīties ne tikai mācībās, bet pašam kā personībai.

Rihards: Nepadošanās, ir vēlme saņemties, cīnīties un izdarīt visu līdz galam visās dzīves jomās.

Rimants: Neatlaidība, cieņa pret fondu un mecenātiem, augsta atbildības sajūta, bet droši vien mūs visus varētu vienot filantropiskais gars.

 

Kā stipendija palīdzēs zinātniskajai darbībai un pašpilnveidei?

Beāte: Vislielākais ieguvums ir tāds, ka stipendija man palīdzēs vairāk laika veltīt un pievērsties zinātniskajai darbībai.

Artūrs:  Stipendija patiešām sniedz vairāk laiku veltīt gan sev, gan zinātei, kā arī vieglāk plānot savas finanses

Ksenija:  Arī zinātnē viss maksā naudu. Gan dalība zinātniskajās konferencēs vai plakātu izveidošana,dažādas progrmmatūras mācību vajadzībām, tas vairs neradīs apgrūtinājumu un paplašinās iespējas attīstīties zinātnes jomā.

Rihards:  Nebūs jāvelta laiks ēšanas naudas meklēšanai, bet tieši šo laiku varēs veltīt zinātnei.  Tagad varēs dzīvot ar šādu domāšanu: nav jātiecas uz komercializētu un finansiāli izdevīgāku pusi, bet var mierīgi darīt lietas, kas patiešām patīk un iedvesmo.

Rimants: Lasot konkrētās stipendijas aprakstu, uzzināju, ka ir atvēlēta ļoti liela un nozīmīga loma izglītībai, tās attīstībai un veicināšanai mācīties. Stipendija man palīdzēs neapstāties pie tā, kas jau ir sasniegts, bet motivēs darīt vairāk: mācīties, attīstīties, iegūt un pielietot noderīgas zināšanas.

 

Liela konkurence stipendiātu vidū. Kas ir tā motivācija vairākkārt pieteikties stipendijas iegūšanai?

Beāte:  Šī man ir pirmā LU fonda iegūtā stipendija. Iepriekš saņēmu valsts stipendiju, par labiem rezultātiem mācībās.

Artūrs:  Pirmajā studiju kursā ieguvu stipendiju “Ceļamaize”.  Un vislielākā motivācija man ir iet un darīt, esmu no tiem cilvēkiem, kuriem nepatīk sēdēt uz vietas.  Ja zinu, ka ir iespēja kaut ko sasniegt, tad es arī centīšos, lai sasniegtu savu iecerēto mērķi.

Ksenija: Es nekad nepadodos, mēģinu līdz man sankāks, pagaidām tas ir veiksmīgi. Nekad nevar zināt, kā būs, tāpēc ir jāizmanto visas iespējas.

Rihards:  Tā ir vēlme pašam priekš sevis, mēģināt un  izdarīt.

Rimants: Ar gadiem ir nākusi tā pārliecība sevī. Labāk būs, ja izdarīs un iegūs, nekā vispār neko nedarīs.  Man patīk sevi motivēt vismaz pamēģinot un es nesaskatu tajā nekādu negatīvu faktoru, ja arī es neiegūtu stipendiju, jo es zināšu- es esmu mēģinājis. Tomēr līdz šim viss ir bijis veiksmīgi.

 

Studēt ķīmiju nav nemaz tik viegli. Kas ir tas, kas neļauj pie pirmajām grūtībam apstāties?

Beāte:  Man vienkārši patīk tas, ko es daru, ja man nepatiktu tā vieta, kur es studēju, tad, iespējams, man būtu grūtāk sevi pierunāt palikt. Esmu cilvēks, kurš nekad neapstājas un mēģina pabeigt iesākto, līdz ar to, noturēties studijās ir diezgan viegli.  Protams, arī studiju vide un pasniedzēji ir tie, kuri  ir jauki, pretimnākoši un būtu neērti to visu tā pamest un iesākto atstāt novārtā.  Iegūtā stipendija arī ir liela motivācija darīt, cīnīties un neapstāties.

Artūrs: Mana vecākā māsa ir kā  labs paraugs. Viņa ir pabeigusi gan bakalaura, gan maģistra studijas, tāpēc es, tā teikt, nevaru “atpalikt” no viņas.

Ksenija: Man ir paveicies ar savu kursu un kursabiedriem. Negribētos visu pamest, gribētos visiem kopā pabeigt un būt izlaidumā. Pasniedzēji ir ļoti saprotoši, kas ļoti iedvesmo un pat ir tādi, kuru dēļ esi gatavs mācīties un apgūt fizikālo ķīmiju.

Rihards: Ja jau kāds ir pabeidzis ( un tādu ir daudz) ķīmijas fakultāti, tad arī es varēšu pabeigt, ja centīšos.

Rimants:  Sarežģītās lietas. Ja sanāk kādu sarežģīto risinājumu vai procesu novest līdz galam, tad ir liels gandarījums par sevi un veltītajām pūlēm. Vēl es teiktu, ka mani saista grūtie izaicinājumi un apziņa, ka spēju tos pārvarēt.

 

Nākotnes plāni?

Beāte: Studijas maģistrantūrā. Nezinu, vai redzu sevi visu dzīvi strādājot par skolotāju, bet tā ir lieta, ko es labprāt turpinātu nākotnē. Man patīk gan ķīmija, gan pētniecība

Artūrs: Turpināšu studijas maģistrantūrā, pagaidām par nākotni konkrēti plāni nav,. Pieturēšos pie šī: “Redzēs kā tā dzīve sagrozīsies”.

Ksenija: Īsti nemācēšu teikt. Stduijas maģistrantūrā un dokorantūrā noteikti būs, bet zinu, ka man ļoti gribētos saistīt savu nākotni ar zinātni un caur šo nozari palīdzēt cilvēkiem.  Vēlos dot labumu sabiedrībai un pasaulei, tāpēc uzskatu, ka zinātne ir viens no vislabākajiem veidiem kā to sasniegt. 

Rihards: Esmu domājis par studijām maģistrantūrā. Tā kā viss mūsdienās strauji mainās, domas mainās līdzi laikam, tad redzēs, kur tas viss mani nākotnē aizvedīs.

Rimants: Man patīk, ka laiks parāda, kā būs un kas būs, jo man nepatīk plānot lietas, zinot, ka tās lielā mērā spēs pamainīties.  Zinu noteikti, ka nevēlos apstāties pie maģistra studijām, bet turpināt attīstīties tālāk, taču kādā jomā un kur tas būs, to es šobrīd nevaru pateikt.

Dalīties