Akadēmiskais centrs
2021. gada 4. februārī, plkst. 14.00 LU Ķīmijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēdē tiešsaistē ZOOM platformā Līga Lauberte aizstāvēs promocijas darbu "Analītiskās pieejas izveide bioloģiski aktīvu polifenolu raksturošanai lignocelulozes biomasā" zinātniskā doktora grāda, zinātnes doktore (Ph.D.) ķīmijā iegūšanai.
Recenzenti: Dr.sc.ing. Uģis Cābulis (LVKĶI), Dr. chem. Dzintars Začs (BIOR), Dr.habil.chem. Māris Kļaviņš (LU)
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Bibliotēkas Daudznozaru bibliotēkā (Raiņa bulv. 19, 2. stāvs, 203. telpa).
Lūdzam interesentus reģistrēties dalībai sēdē līdz 2021. gada 28.janvārim, rakstot uz e-pastu: vita.rudovica@lu.lv
Augu biomasa ir galvenais atjaunojamais dabas resurss, kas ir pasaules ekonomikas ilgtermiņa pārejas pamatā uz bioekonomikas modeli, kura prioritāte ir cilvēka dzīves vērtības un kvalitātes uzlabošana, kā arī vides saglabāšana. Darbs šajā kontekstā ietver nozīmīgu lomu, veicinot nepietiekami izpētīto un maz izmantoto biomasas pārstrādes procesu atlikumu kā koku mizu, un kultūraugu atlieku salmu valorizāciju, papildinot informāciju par vērtīgiem savienojumiem. Dabas vielu izteiktā strukturālā un funkcionālā dažādība, daudzuma un ķīmiskā sastāva variācija piesaista lielu interesi, jo tās var tikt izmantotas daudzās zinātnes nozarēs, piemēram, lauksaimniecībā, farmācijā, pārtikas un kosmētikas rūpniecībā u.c. Lai paplašinātu augu pārstrādes atlikumu izmantošanu darbs ietver informāciju par to ķīmisko sastāvu un īpašībām, ir veikta alkšņu mizu un kviešu salmu detalizēta ķīmiskā sastāva izpēte, tai skaitā potenciālo izmantošanas iespēju apzināšana. Darbā ir izveidota analītiskā pieeja, pielāgojot arvien jaunas analīzes metodes, līdz šim vēl neidentificētu, neizdalītu un mazizpētītu savienojumu, galvenokārt polifenolu un to atvasinājumu raksturošanai.
Polifenolu pētījumi galvenokārt ir vērsti uz individuālu savienojumu struktūras raksturošanu dažādās augu matricās un jaunu ieguves avotu meklējumiem. Pat ja ekstrakts ir ķīmiski standartizēts attiecībā uz dominējošiem savienojumiem, tik un tā saglabājas variācija pārējo savienojumu kompozīcijā. Tāpēc darbs uzsver dažādu augu ekstraktu ķīmiskas analīzes attīstības nozīmīgumu, lai spētu raksturot to pēc iespējas pilnvērtīgāk, izveidojot ķīmiskā sastāva – bioloģiskās aktivitātes sakarības.
Promocijas darbā veikta alkšņu mizas un kviešu salmu lignocelulozes biomasas polifenola savienojumu un to piemaisījumu kvalitatīvā analīze, pamatojot analītisko metožu izvēli un veicot dominējošo savienojumu kvantificēšanu, raksturojot šo ekstraktu bioloģisko aktivitāti, papildus analītiskam procesam integrējot arī ilgtspējīgas izmantošanas koncepciju.
2021. gada 4. februārī, plkst. 16.00 LU Ķīmijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēdē tiešsaistē ZOOM platformā Ingus Pērkons aizstāvēs promocijas darbu ”Analītisko parametru optimizācija farmaceitisko savienojumu noteikšanai apkārtējās vides paraugos” zinātniskā doktora grāda, zinātnes doktors (Ph.D.) ķīmijā iegūšanai.
Recenzenti: Dr.chem. Osvalds Pugovičs (OSI), Dr. prof. Vytautas Mickevicius (Kauņas Tehnoloģiju universitāte, LT), Dr.habil.chem. Māris Kļaviņš (LU)
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Bibliotēkas Daudznozaru bibliotēkā (Raiņa bulv. 19, 2. stāvs, 203. telpa).
Lūdzam interesentus reģistrēties dalībai sēdē līdz 2021. gada 28. janvārim, rakstot uz e-pastu: vita.rudovica@lu.lv
Aktīvās farmaceitiskās vielas (AFV) ir neatņemama veselības aprūpes sistēmas sastāvdaļa. Protams, kā jau jebkuram cilvēces sasniegumam, arī šim piemīt savas ēnas puses. Viena no tām saistāma ar AFV nonākšana apkārtējā vidē. Kā tās tur nokļūst? Piesārņojuma avoti mēdz būt dažādi, bet, primāri tie esam mēs paši, cilvēki. Lietojot medikamentus, daļa no uzņemtās AFV devas tiek izvadīta no organisma, nonāk kanalizācijas sistēmā un var migrēt uz apkārtējo vidi. Lai gan šo savienojumu koncentrācija apkārtējās vides paraugos ir neliela, tā nav maznozīmīga un var radīt ekotoksikoloģiskus draudus, jo vairumam AFV piemīt bioloģisko aktivitāti pat ļoti zemos koncentrāciju līmeņos.
Iepriekš minēto apsvērumu dēļ promocijas darbā AFV tika aplūkotas caur vides piesārņojuma prizmu. Galvenais akcents tika likts uz inovatīvu masspektrometrijas (MS) metožu izstrādi, kas ļautu paplašināt analītisko metožu darbības horizontu un uzlabot līdzšinējo AFV noteikšanas metožu veiktspēju.
Kopā promocijas dara ietvaros izstrādātas četras dažādas MS metodes: divas multi-metodes izstrādātas, izmantojot augstas izšķirtspējas MS sistēmas (orbitālā slazda MS un Furjē transformācijas jonu ciklotrona rezonanses MS). Tās paredzētas dažādu klašu AFV vienlaicīgai noteikšanai apkārtējās vides paraugos. Savukārt aminoglikozīdu klases antibiotiku un nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu selektīvai noteikšanai izstrādātas metodes, kas balstās uz nolidojuma laika MS un tandēma MS sistēmām.
Tāpat, darbā pārbaudīta dažādu novatorisku paņēmienu pielietojamība AFV analīzē, piem., paralēli tradicionālajai mērķētā tipa analīzei, izstrādāta kandidātu skrīninga metode, kas ļauj kvalitatīvi detektēt vairāk nekā 500 AFV un to transformācijas produktu notekūdeņu paraugos. Visbeidzot, visas izstrādātās metodes ir atbilstoši validētas un pielietotas praktiskas ievirzes pētījumos, lai noteiktu AFV piesārņojumu apkārtējās vides paraugos Latvijā un izvērtētu šo savienojumu uzvedību dažādos notekūdeņu attīrīšanas procesos.
