Akadēmiskais centrs
2021. gada 18. jūnijā, plkst. 14.00 LU Ķīmijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēdē tiešsaistē ZOOM platformā Jānis Ruško aizstāvēs promocijas darbu “Augstas izšķirtspējas masspektrometrijas un multi-enzimātisku biosensoru pielietojums ķīmisko vides un pārtikas piesārņotāju nemērķētam (non-targeted) skrīningam” zinātniskā doktora grāda, zinātnes doktors (Ph.D) ķīmijā iegūšanai.
Recenzenti: Dr.habil.chem. Māris Kļaviņš (LU ĢZZF), Dr.chem. Kristaps Kļaviņš (Rīgas Tehniskā Universitāte), prof. Arunas Ramanavicius (Viļņas Universitāte, Lietuva)
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Bibliotēkas Daudznozaru bibliotēkā (Raiņa bulv. 19, 2. stāvs, 203. telpa).
Lūdzam interesentus reģistrēties dalībai sēdē līdz 2021. gada 14. jūnijam, rakstot uz e-pastu: vita.rudovica@lu.lv
Analītiskā ķīmija vienmēr ir tiekusies pēc ātrākām, lētākām, precīzākām un robustākām metodēm, kas spēj noteikt plašu interesējošo savienojumu loku. Vienalga vai runa ir par farmaceitisko savienojumu piemaisījumu noteikšanu, pesticīdu analīzi vai noturīgo organisko piesārņotāju monitoringu apkārtējā vidē. Pēdējā dekādē arvien plašāku pielietojumu var novērot tieši nemērķētā skrīninga metodēm, kā par to liecina pieaugošais publikāciju skaits.
Nemērķētā skrīninga metožu viens no galvenajiem mērķiem ir vienas analīzes ietvaros noteikt lielu savienojumu skaitu un to klātbūtni paraugos apstiprināt un kvantificēt. Atšķirībā no mērķsavienojumu analīzes metodēm, lielākā uzmanība metožu adaptācijas laikā ir jāpievērš kvalitatīvai masspektrometrisko datu iegūšanai un analīzei.
Promocijas darba ietvaros ir izstrādātas un pilnveidotas vairākas analīzes metodes, kas ir sekmējušas nemērķētās masspektrometrijas nozares attīstību un enzimātisko biosensoru izstrādi. Izstrādāta mērķa savienojumu metode veterināro zāļu kokcidiostatu noteikšanai mājputnu gaļā un olās. Pētījumu ietvaros izstrādāta nemērķētā skrīninga metode potenciāli bīstamu vielu noteikšanai. Darbplūsma ļāva identificēt 74 aizdomīgus savienojumus komerciāli pieejamos pārtikas kontaktmateriālos. Īpaša uzmanība pētījumā pievērsta apdraudējuma faktoru identificēšanai un risku prioritizēšanai, izmantojot kvantitatīvās struktūras un aktivitātes (QSAR) modeļus, lai paredzētu, kuriem savienojumiem piemīt mutagēns vai kancerogēns potenciāls. No Alicyclobacillus acidocaldarius iegūti esterāzes-2 enzīmi jeb bioatpazīšanas elementi tikai izmantoti, lai izstrādātu biosensorus organofosfātu pesticīdu (OP) un tio-OP noteikšanai.
