Vēsture

Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte tika dibināta 1919. gadā, taču 1958. gadā tā tika pievienota Rīgas Politehniskajam institūtam (Tagad – Rīgas Tehniskā Universitāte). Taču jau drīz pēc tam – 1964. gadā Latvijas Universitātē no jauna tika izveidota Ķïmijas fakultāte. Pirmais jaundibinātās fakultātes dekāns bija Gunārs Slaidiņš, kurš pats tikai nesen (1958.g.) bija pabeidzis studijas Latvijas Valsts Universitātes Ķïmijas fakultāte un 1961. – aspirantūras studijas elektroķīmijā Maskavā. Sākotnēji Ķīmijas fakultātē bija 2 katedras: Organiskās un fizikālās ķīmijas katedra, kuru vadīja docents Valdemārs Grīnšteins un Neorganiskās un analītiskās ķīmijas katedra kuru vadīja docents Edgars Jansons. Jau pirmajā darba gadā jaunā fakultāte studentiem piedāvāja gan dienas, gan vakara studijas. Pēc diviem gadiem – 1966. gadā – Organiskās un fizikālās ķīmijas katedra tika sadalīta Organiskās ķīmijas katedrā un Fizikālās ķīmijas katedrā. Vēlāk, 1969. g. arī Neorganiskās un analītiskās ķīmijas katedra tika sadalīta par Neorganiskās un vispārīgās ķīmijas katedru un Analītiskās ķīmijas katedru. 1990. g. Ķīmijas fakultātē mācību procesā tika ieviestas izmaiņas, izveidojot bakalaura un maģistra studiju programmas un 1992. g. tika slēgta vakara nodaļa. 1991. g. tika izveidota Vides studiju programma. Šobrīd LU Ķīmijas fakultātē gan ķīmijas bakalaura, gan ķīmijas maģistra studiju programmām ir piešķirta Eiropas ķīmijas izglītības kvalitātes zīme “Eirobakalaurs ķīmijā” un attiecīgi "Eiromaģistrs ķīmijā". Fakultātes studenti veiksmīgi publicē savus pētījumus starptautiskos zinātniskajos rakstos un saņem gan vietēja, gan starptautiska mēroga stipendijas.