Akadēmiskais centrs
P.Trapencieris, A.Prikšāne, A.Prikulis
Latvijas Organiskās sintēzes institūts (OSI) izveidots 1957. gada janvārī, lai veiktu pētījumus organiskajā ķīmijā, molekulārajā bioloģijā un bioorganiskajā ķīmijā. Institūts piedalās arī plaša spektra kontraktpētniecības projektos. Sadarbība notiek gan ar Latvijas, gan ar ārvalstu farmaceitiskajām firmām. Šobrīd stabili sadarbības partneri ir 11 farmaceitiskās firmas. Pēdējo 5 gadu laikā kopā ar partneriem pieteikti vairāk kā 250 patenti (no institūta mājas lapas http://www.osi.lv/).
Institūtā strādā kopā ap 320 zinātnieku un tehnisko darbinieku. Galvenais darba virziens ir vērsts uz jaunu bioloģiski iedarbīgu vielu sintēzi un to ražošanas tehnoloģiju izstrādi. Organiskās sintēzes institūts ir arī viena no Ķīmijas fakultātes absolventu darba vietām. Pašlaik tur strādā vairāk kā 65 fakultātes absolventi tajā skaitā arī institūta direktors Profesors Ivars Kalviņš.
Sarunā piedalās Ķīmijas fakultātes absolventi Dace Rasiņa (2009.gada LU Ķīmijas Bakalaura programmas un 2011.gada Ķīmijas maģistrantūras absolvente, tagad doktorante (RTU), Anna Grigorjeva (dz. Ņikitjuka, 2003.gada LU Ķīmijas Bakalaura programmas un 2007.gada Ķīmijas maģistrantūras absolvente, asistente), Vitālijs Romānovs (2006.gada LU Ķīmijas Bakalaura programmas un 2008.gada Ķīmijas maģistrantūras absolvents, Dr.chem. 2013, tagad pētnieks, Toms Kalniņš (2011.gada LU Ķīmijas Bakalaura programmas un 2013.gada Ķīmijas maģistrantūras absolvents, asistents - doktorants (LU), Kārlis Pajuste(2003.gada LU Ķīmijas Bakalaura programmas un 2005.gada Ķīmijas maģistrantūras absolvents, Dr.chem. 2011, pētnieks), Organiskās ķīmijas laboratorijas vadītājs, vadošais pētnieks PēterisTrapencieris (1974.gada, Ķīmijas programmas absolvents, Dr.chem. 1983.). No Ķīmijas fakultātes puses sarunā piedalās dekāne Anda Prikšāne un vad. pētnieks Alberts Prikulis.
Sarunā mēģinām noskaidrot, kā notiek mūsu studentu atlase, vai visi, kas OSI uzsāk strādāt jau studiju gados, darbu turpina arī vēlāk?
Studenti institūtā nonāk dažādi. Institūta mājas lapā tiek dota informācija par to kādi darbi ir pieejami un kādās laboratorijās, lai studenti pēc savām interesēm var pieteikties. Paši studenti arī var rakstīt (e-pastu) uz OSI personāldaļu vai kādam konkrētam cilvēkam; šie dati tiek apkopoti personāla daļā un students saņem jau konkrētu uzaicinājumu. Arī institūtā strādājošie studenti mēdz uzaicināt savus kursa biedrus (protams, tiek ņemti labākie!).
80.gados bija drusku cita sistēma – OSI bija izveidota Fakultātes filiāle, kuru vadīja profesors Gunārs Duburs, un šī filiāle arī piesaistīja fakultātes studentus un diplomandus, īpaši no Organiskās ķīmijas katedras. Tagad šī sadarbība joprojām turpinās, jo fakultātes docētājiem ir cieši kontakti ar institūta darbiniekiem, un caur tiem arī notiek studentu piesaiste zinātnisko darbu izstrādei. Tagad studenti palaikam tiek piesaistīti arī no citām fakultātēm, piemēram, LU farmācijas studenti.
Kā darba devēji vērtē studentu zināšanas un spēju iekļauties uzņēmuma darba vidē?
Vērtējot fakultātes studentu sagatavotību, izskan atzinīgi vārdi, īpaši par teorētisko sagatavotību gan organiskajā, gan analītiskajā ķīmijā. Drusku vājāk ir ar spektru šifrēšanu, lai noteiktu vielu struktūru. Praktiskās iemaņas ir arī šeit (OSI) jāpapildina, taču visi klātesošie to uzskata par normālu parādību – fakultātē izstrādājamo laboratorijas darbu kopums ir paredzēts plaša profila speciālistiem, un ja grib sekmīgi strādāt konkrētā darba vietā, ir jāapgūst specifiskas prasmes un iemaņas šim konkrētajam darbam. OSI darbinieki apzinās, ka Fakultāte nevar iemācīt visu, un ka darba vietā speciālista sagatavošana turpinās. Taču, kas attiecas uz spektroskopiju – izskan doma, ka tā tiek mācīta varbūt par agru, kad vēl nav pietiekami dziļu zināšanu par organiskajiem savienojumiem, ar kuriem būs jāstrādā, un priekšmets nesasaistās ar praksi. Dekāne gan atzīmē, ka tagad ir padziļināts KMR kurss arī maģistrantūrā.
Līdzīgi daļai studentu esot bijis arī ar augstāko matemātiku – tad, kad Fizikālajā ķīmijā to jāpielieto, studiju sākumā iemācītais jau piemirsies – pietrūcis sasaistes starp teoriju un tās praktisko izmantošanu. Saruna ievirzās arī par vidusskolu absolventu sagatavotību, un tās trūkuma izraisītajām problēmām un atbirumu pirmajā kursā.
Absolventi atzīmē, ka labi lekcijas lasījuši Jānis Švirksts, Andris Zicmanis. Nepatika, ka Fizikālās ķīmijas lekcijas, kolokviji un praktiskie darbi agrāk nebija sasaistīti kopā, bet tagad jau ir ieviestas dažādas izmaiņas.
Kopumā liela daļa studentu, kas atnāk uz OSI, parasti tur arī paliek - izstrādā gan bakalaura, gan maģistra darbus un turpina pētījumus doktorantūrā. Gadās pa kādam, kuram „rokas aug no nepareizās vietas”, un viņam jau drīz pēc ierašanās iesaka pārorientēties uz kādu citu darba vietu. Reizēm arī paši studenti konstatē, ka organiskā sintēze vai zinātniskais darbs nav viņu aicinājums, un aiziet uz kāda cita profila laboratoriju vai uzņēmumu. Tomēr vairākumā gadījumu tas nenozīmē profesijas maiņu, tikai citu darba raksturu. Biežāk ir problēmas ar pirmkursniekiem, jo viņi vēl maz zina par savu specialitāti, un domas bieži mainās un gribas visu pamēģināt, bet otrā un trešā kursa bakalaura studenti – praktikanti strādā veiksmīgi un paliek izstrādāt šeit arī savus bakalaura darbus. Nebūtu pareizi atlikt iesaistīšanos darbā uz vēlāku laiku, jo katrs ir pats savas laimes kalējs, un katram pašam sevi jāpārbauda un jāpilnveido. Fakultātei ir būtiski apzināties to zināšanu, prasmju un iemaņu kopumu, kas katram obligāti jāapgūst, bet turpmākais jau ir katra paša ziņā.
Kā notiek sadarbība ar fakultāti un dalība studiju programmu realizācijā?
Sarunas dalībnieki atzīst, ka ir paši vadījuši studentu darbus un to aktīvi dara arī viņu kolēģi. Dažādu studentu noslēguma darba vadīšanā, t.sk. doktora darbu vadīšanā ir bijuši un tagad ir iesaistīti ļoti daudzi OSI laboratoriju vadītāji un doktori (Ļ.Ignanatoviča, G.Duburs, P.Trapencieris, B.Vīgante, A.Jirgensons, A.Krauze, G. Veinbergs, R.Zemribo, P.Arsenjans, E.Sūna, A.Plotniece, S.Grīnberga, S.Beļakovs, A.Mišņevs, E.Liepiņš u.c.). Darbu recenzēšanā gan institūta darbinieki tiek iesaistīti retāk, un visi piekrīt, ka nebūtu peļami, ja tiešie bakalaura vai maģistra darbu vadītāji tiktu iesaistīti citu darbu recenzēšanā. Tas dotu iespēju salīdzināt gan darbu apjomu, gan to kvalitāti.
Par studiju programmu runājot, OSI laboratorijas vadītājs LU profesors Edgars Sūna lasa daļu no Ķīmijas maģistrantūras organiskās sintēzes apakšvirziena kursiem. Sadarbība ar institūtu notiek arī kursa Bioanalītiskās un farmaceitiskās analīzes ietvaros, kura organizēšanā un docēšanā ir iesaistīts doktors Osvalds Pugovičs. Sadarbība ir arī kursos - Ievads medicīnas ķīmijā (profesors Edgars Sūna) un Kodolmagnētiskā rezonanse (doktors Kristaps Jaudzems). Pārrunātas tiek arī absolventu un darba devēju anketas.
Turpinās diskusija par ārzemju studiju pieredzi. Visi vienprātīgi atzīst, ka ļoti noderīgi ir ERASMUS studiju braucieni, arī bakalaura studiju laikā. Vairāki no klātesošajiem to ir savulaik izmantojuši (T.Kalniņš, D.Rasiņa, A.Ņikitjuka). Arī institūts piedāvā dažādas iespējas praktizēties ārzemju laboratorijās. Fakultātē mācību plāns tiek veidots tā, lai ļoti ērti būtu studiju braucienam izvēlēties maģistrantūras otrā kursa pirmo semestri, Prasības ERASMUS studiju braucieniem ir labas sekmes un labas svešvalodas zināšanas. Par brauciena mērķi organiķi bieži izvēlas Oulu Universitāti Somijā un Rūras universitāti Vācijā, analītiķi galvenokārt brauc uz Umeo Zviedrijā, bet ir arī citas iespējas. Uzņemošās augstskolas ir ļoti apmierinātas ar mūsu studentiem, tāpēc maģistrantūras studentiem bieži tiek piedāvātas turpmākās studijas turienes doktorantūrā. Protams, tas draud ar „smadzeņu noplūdi”, bet visi ir vienisprātis, ka studiju procesu aizkavēt nevajag. Uz savu Alma mater fakultātes absolventi tik un tā skatīsies pozitīvi, un mēs sakām „paldies” gan tiem, kas tur paliek, gan tiem, kas brauc atpakaļ. Institūtā ir vairāki Eiropas Savienības projekti, piemēram „InovaBalt”, kuru ietvaros notiek darbinieku apmaiņa, un tādus projektus nākotnē vajadzētu arī fakultātei.
Visi diskusijā klātesošie ir saistīti ar doktorantūras studijām LU. Daži studē vai ir beiguši doktorantūru LU, bet Dace, lai gan beigusi LU maģistrantūru, tagad ir RTU doktorante – ieteikums nācis no darba vadītāja RTU asoc. profesora A.Jirgensona, jo tur ir vairāk studiju kursu. Apmierināti ir arī LU doktoranti. Kā zināms, nodarbības totālā organiskajā sintēzē, ko vada profesors Edgars Sūna kopā ar RTU profesoru Māri Turku praktiski ir kopējas abu augstskolu doktorantiem, kas specializējas organiskajā sintēzē. 2014./2015.akadēmiskajā gadā LU Ķīmijas fakultātes doktorantūras programmā studē 13 doktoranti, kas darbus izstrādā OSI.
Saruna ievirzās arī par iespēju uz OSI sūtīt bakalauru programmas studentus vasaras praksē uz dažām nedēļām. Šādu ideju ir pauduši arī citi darba devēji. Tas labi sasaucas ar turpat izskanējušo informāciju, ka Rietumeiropas augstskolām ir šādi prakses braucieni uz citam valstīm uz vienu mēnesi. Doktors Pēteris Trapencieris atzīmē, ka OSI un Oksfordas Universitātes sadarbības projekta ietvaros šādā veidā 2015.gada janvārī un februārī praksē ieradīsies četri Oksfordas Universitātes studenti. Protams, pa šo īso laiku students nevar neko daudz paveikt, taču tas ļoti labi ievirza specialitātē un ļauj izdarīt motivētu izvēli par turpmāko darbu. Šādi studenti, protams, ir jāmāca, bet ja ir pētnieciskā grupa, kurā ir arī doktoranti, tad tas ir paveicams bez lielas piepūles.
Secinām, ka OSI kā darba devējs Ķīmijas fakultātes studentiem un partneris docētājiem ir ļoti nozīmīgs un visi cer kā šī sadarbība nākotnē turpināsies un paplašināsies.
Tālāk publicējam doktora Pētera Trapenciera atmiņas (no grāmatas „Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātei - 50”, LU Akadēmiskais apgāds, 2014 ) par to, kā viņš pats nonācis OSI un par jauno ķīmiķu apmācību profesora Ivara Kalviņa laboratorijā.
„Ķīmiju sāku studēt 1969. gadā dienas nodaļā. Par savu ķīmijas virzienu jau skolas laikā biju izvēlējies organisko ķīmiju, jo visas vidusskolas laikā ķīmijas skolotāja Jāņa Adakovska vadībā aktīvi sintezējām dažādas vielas, gan organiskās, gan kompleksos savienojumus. Jauniešu kompānija tur bija interesanta un visnotaļ patīkama – Ivars Brikmanis, Laimnesis Ģederts, Viesturs Lūsis, Harijs Šīrants un es. Viesturs Lūsis un es pēc studiju beigšanas nonācām arī Organiskās sintēzes institūtā (OSI), kur abi strādājam vēl šobaltdien.
Atceros, ka jau pirmajā kursā meklējām iespējas strādāt zinātnisko darbu. Tā kā docents Valdis Oškāja no ķīmijas fakultātes bija tikko kā aizgājis, tad pieteicos darbā pie profesora Voldemāra Grīnšteina un brīvajā laikā strādāju 10.laboratorijā. Mani kursa biedri – Gatis Jankevics un Gunārs Bremanis darbojās pa 38.laboratoriju. 10.laboratorijas gaisotne tajā laikā bija dzirkstoša radošuma pilna. Visus karstgalvjus realitātes rāmjos ar lielu stingrību ievirzīja Leokadija Kalviņa, kas necieta ne studentu dumjības, ne trakulības, ne paviršības darbā. Mana tēma pie profesora Grīnšteina bija aminoskābju atvasinājumu sintēze ar domu izveidot attiecīgus dipeptīdus. Ieguvu labu skolu strādāt ar sarežģītiem reakciju maisījumiem, risināt problēmas par aizsarggrupu izvēli, kas vēlāk noderēja tālākajā darbā OSI strādājot ar aziridīnkarbonskābēm un hidrazīnkarbonskābēm. Pateicoties profesoram Grīnšteinam es arī nonācu OSI. Tas notika tā – OSI direktors Solomons Hillers bija izdomājis, ka viņam vajadzētu divus studentus – diplomandus un viens no tiem biju es. Tā profesors Grīnšteins par „miera vēstnesi uz OSI” izvēlējās mani un es nonācu Institūtā, kur savās domās jau sen gribēju nokļūt. Tā mans dzīves plāns par nokļūšanu OSI bija piepildījies un tika atrasta arī laboratorija pie Ivara Kalviņa, kur esmu nostrādājis jau gandrīz 40 gadus.
Jau Padomju laikā nodarbojāmies ar LU Ķīmijas fakultātes studentu zinātnisko darbu vadīšanu. Mūsu laboratorijai Organiskās sintēzes institūtā „gājuši cauri” diezgan daudzi labi un ļoti labi studenti. Sākumā laboratoriju (lauksaimniecības ķimizācijas līdzekļu grupa) vadīja Profesors Ivars Kalviņš un 20 gadu laikā tā bija izaugusi līdz Medicīnas ķīmijas nodaļai. 2001.gadā laboratorija tika sadalīta vairākās jaunās laboratorijās, no kurām vienu - Organiskās ķīmijas laboratoriju, vadu es. Ivars ir iedibinājis savu īpašo studentu apmācības skolu, kas visos laikos raksturojusies ar izteiktu patstāvības ieaudzināšanu un augstu cilvēcību. Studentu apmācību visnotaļ esam uzskatījuši par savu tautskološanas uzdevumu, neatkarīgi no valdošajām politiskajām un ekonomiskajām nostājām valstī. Pirmie LVU Ķīmijas fakultātes studenti laboratorijā bija - Dainis Baldzēns, Irēne Ancena un Pēteris Prūsis. Neviens no viņiem OSI patlaban nestrādā. Nopietni specialitātē strādā un ar datormodelēšanu Zviedrijā nodarbojas Pēteris Prūsis. Padomju laika beigās laboratorijā ienāca paaudze, kas savus diplomdarbus strādāja padomju laika beigās, un kuri tagad ir OSI vadoši speciālisti un zinātņu doktori – Valerjans Kauss, Osvalds Pugovičs, Edgars Sūna, Aigars Jirgensons un Boriss Štrumfs. Pirmie četri tagad jau ir arī LZA Korespondētājlocekļi un viņi paši tagad vada kādu OSI struktūrvienību. Osvalds Pugovičs ir izaudzis par labu administratoru un veiksmīgi darbojas OSI direktora vietnieka amatā. Edgars Sūna un Aigars Jirgensons ir arī veiksmīgi un cienīti jauni profesori Latvijas Universitātē un Rīgas Tehniskajā universitātē.
Kā nākošos laboratorijā izglītotos varam atzīmēt vairākus LU absolventus, kas savus doktora darbus izstrādājuši ārzemēs un tur arī patlaban sekmīgi strādā: Artis Klapars (ASV), Andris Jankevics (Lielbritānija) un Aleksandrs Prokofjevs (ASV). Gribas atzīmēt arī vairākus LU absolventus, kas savus bakalauru darbus izstrādāja esot OSI, bet tagad studē doktorantūrā ārzemēs – Jekaterina Hermane (Vācija) un Tomass Baikštis (Lielbritānija). Visjaunākā paaudze, kas izstrādāja gan bakalauru, gan maģistru darbus un joprojām strādā Organiskās sintēzes institūtā ir Diāna Borovika, Anete Parkova, Aiga Grandāne un Annete Krjučkovska. Pirmās trīs jau arī veiksmīgi studē doktorantūrā. Un visbeidzot laboratorijā savus bakalaura darbus izstrādāja arī Segejs Krasnovs, Pāvels Stavovojs, Jevgenija Čertova, Anna Frančenko un Katrīna Krivenko. Katrīnai arī aizstāvēts maģistra darbs. Tātad mūsu laboratorijas ieguldījums Latvijas tautsaimniecībā ir vairāk kā 20 LU Ķīmijas fakultātes studentu sagatavošana par krietniem ķīmiķiem, no kuriem lielākā daļa strādā vai mācās savā specialitātē un 9 joprojām ir Latvijas Organiskās sintēzes institūta darbinieki.”
Laboratorijas vadītāja Pētera Trapenciera novēlējums studentiem:
„Centieties pēc iespējas ātrāk izvēlēties savu specialitāti ķīmijā, savas specifiskās intereses (zinātne, pedagoģija, ierēdņa darbs) un pēc iespējas ātrāk sākt praktizēties, lai iegūstot bakalaura grādu vairs nebūtu nepatīkamu pārsteigumu par ķīmiķa darba saturu! Lasiet cik vien daudz var, lai saprastu kas notiek katrā reakcijā, katrā procesā! Lai Mums visiem veicas!”
Vairāk informācijas institūta mājas lapā: www.osi.lv