Akadēmiskais centrs
Šā gada 13. septembrī mūžībā devās LZA īstenais loceklis, valsts emeritētais zinātnieks, Latvijas Universitātes studentu iemīļotais profesors Dr. habil. chem. Andris Zicmanis (21.04.1941.–13.09.2022.).
Par profesora Zicmaņa devumu Latvijas zinātnē liecina viņa paveiktais pētniecībā un Latvijas jauno zinātnieku paaudzes kuplināšanā. Profesora un viņa līdzstrādnieku devums Latvijas un pasaules ķīmijas laukā ir vairāk kā 150 zinātnisko rakstu un vismaz 50 patentu. Neskaitot daudzos bakalaura un maģistra studiju absolventus, izskoloti 14 jauni doktori, kuri savas gaitas ķīmijas zinātnē turpinājuši kā Latvijā, tā arī aiz tās robežām. Viņa vadībā doktorantiem pavērās iespējas stažēties ārzemēs un četros gados aizstāvēt disertācijas. LU Ķīmijas fakultātes mācībspēku rindās šodien darbojas viņa talantīgie audzēkņi – pirmais no Zicmaņa doktorantiem, doc. Jānis Ģībietis, doc. Iveta Ancāne un doc. Igors Kļimenkovs. Asoc. prof. Silvija Ābele pēc darba fakultātē iegūtās zināšanas un pieredzi izmanto darbojoties uzturzinātnes laukā.
Deviņdesmitajos gados A. Zicmanis sāka aktīvi veidot starptautiskās sadarbības tīklu, stažējoties Stretklaidas Universitātē Apvienotajā Karalistē, Francijas Nacionālajā pētījumu centrā CNRS un Lionas 1. Universitātē, Lionas Katalīzes institūtā un Boloņas Universitātē Itālijā. Profesors izmantoja savu pasaules pieredzi, un organiskās ķīmijas studiju kursos ieviesa reakciju mehānismu izpratnē balstītu pieeju.
Vairāk nekā 30 gadus Andris Zicmanis bija Ķīmijas fakultātes profesors, taču viņa karjera saistījās ne tikai ar universitāti.
Andris Zicmanis dzimis Jelgavā, 1959. gadā absolvējis Kuldīgas 1. vidusskolu un 1964. gadā Rīgas politehniskā institūta Ķīmijas fakultāti. Tam sekoja studijas aspirantūrā (1964–1969) un laboratorijas vadītāja darbs Olaines Ķīmisko reaģentu rūpnīcā (1969–1975). Studentu skološana jau tolaik vilināja jauno zinātnieku, un, sācis kā stundu pasniedzējs blakusdarbā LU Ķīmijas fakultātē (1970–1975), kļuva par pilnas slodzes docentu (1975–1979). 1979. gadā A. Zicmanis atgriezās rūpniecībā – zinātniskajā ražošanas apvienībā “Biolar” laboratorijas vadītāja un vēlāk direktora vietnieka zinātniskajā darbā amatā (1979–1990). Sākoties atmodai, A. Zicmanis atgriezās LU Ķīmijas fakultātē (1990. gadā), kļūstot par profesoru. Pārmaiņu laiki deva jaunus izaicinājumus, un 1995. gadā prof. Zicmanis kļuva par fakultātes dekānu, amatā nostrādājot divus termiņus (1995–2003). 1998. gadā profesoru Zicmani ievēlēja par LZA korespondētājlocekli, bet 2007. gadā – par īsteno locekli. 1982. gadā viņam tika piešķirta Latvijas PSR Valsts prēmija, bet 2007. – sava zinātniskā skolotāja Gustava Vanaga vārdā nosauktā LZA balva.
Tiem, kas viņu iepazina, drīz vien kļuva skaidrs, ka ķīmija bija prof. Zicmaņa sirdslieta, pavediens, ar kuru sašūt idejas un tās pārvērst fiziskos materiālos, kas kalpotu iecerētam mērķim. Šādu iespēju pavēra pie polimēra saistītu katalizatoru izmantošana organiskajā sintēzē, par ko 1989. gadā A. Zicmanis aizstāvēja habilitētā doktora disertāciju un vadīja tālākus pētījumus šajā virzienā, pētījumiem attīstoties līdz polimerizēties spējīgu virsmaktīvo vielu ķīmijai.
Bija jāpaiet 88 gadiem līdz Latvijā atsākās istabas temperatūrā šķidru sāļu pētījumi – virziens, par kura pamatlicēju pasaulē uzskata Paulu Valdenu. Pētījumus par jonu šķidrumu lietojumu organiskajā sintēzē profesors Zicmanis aizsāka 2002. gadā, pavisam drīz gūstot starptautisku ievērību ar atklājumiem par ambidentu anjonu alkilēšanu un pārgrupēšanās reakcijām jonu šķidrumu vidē. Viņa pētījumi apvieno gan mīlestību pret heterociklisko savienojumu ķīmiju, gan nesen popularitāti ieguvušo jonu šķidrumu kā šķīdinātāju klasi. Profesors rūpējies par pētījumu jonu šķidrumu fizikālorganiskajā ķīmijā pēctecību, un LU Ķīmijas fakultātē tie turpinās arī pēc profesora aiziešanas mūžībā.
Profesora Zicmaņa personība nevienu neatstāja vienaldzīgu. 2008. gada aptaujā viņš tika atzīts par LU studentu iemīļotāko profesoru. Allaž ieturēts un diplomātisks, humora pilns, neatlaidīgi gāja uz nospraustajiem mērķiem un stingri pastāvēja par sevi un saviem līdzgaitniekiem.
Lai gaiša piemiņa!
Laikrakstam “Zinātnes Vēstnesis” sagatavoja profesora Andra Zicmaņa students, LU Ķīmijas fakultātes Organiskās ķīmijas katedras vadošais pētnieks Eduards Baķis
